Uz korpusa un lietojuma analīzi balstīts pētījums par sengrieķu valodu – no arhaiskā perioda līdz koinē grieķu valodai

Tradicionāli pētījumi klasiskajā filoloģijā balstījās pētnieku sensuālā izpratnē un piemēru atlasē, kas savukārt rezultējās nepārbaudāmos apgalvojumos. Tomēr šobrīd jau lielākā daļa sengrieķu tekstu ir digitalizēti un strukturēti dažādos korpusos (sal. http://stephanus.tlg.uci.edu/).

Šie korpusi sniedz iespēju plašā mērogā pārskatīt gramatikas attīstību, dažādu periodu (arhaiskā perioda, hellēnisma/koinē, Bizantijas perioda u.c.) tekstus un tematus. No korpusa gūtos datus, izmantojot mūsdienīgas statistiskās metodes, var statistiski novērtēt un konstatēt svarīgas tendences valodā, kas būtiski virza tālāko analīzi.

Konferences mērķis bija sapulcināt pētniekus, kuri izmanto korpusos gūtos datus un attiecīgās metodes saviem pētījumiem un apgalvojumiem. Par konferences norises vietu tika izvēlēta Latvijas Universitāte, ņemot vērā sadarbību ar pārējo Baltijas valstu augstskolām.

Konferencē uzmanība tika veltīta lietišķās valodniecības pieejai, mazāku lomu piešķirot metodoloģiskiem un tehniskiem aspektiem.

1. Konference “Sengrieķu valodas korpusa un tās lietojuma izpēte no arhaiskā līdz koinē periodam” (http://rafiyenko.info/riga2018/).

Norises vieta: Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centrs, Kalpaka bulv. 4, Rīga.

2. 2 vieslekcijas (Iļja Seržants, Darja Rafijenko):

1) Korpusa pētījumi sengrieķu valodā: “Thesaurus Linguae Graecae” un citu korpusu izmantošana (Corpus Studies on Ancient Greek: Exploiting “Thesaurus Linguae Graecae” and other corpora)

2) Digitālā pieeja zinātniskam materiālam klasiskajā filoloģijā: ilgais ceļš no pirmavota līdz digitālam izdevumam (A digital approach to scholarly editing in Classical philology: A long way from the primary source to a digital edition).

Norises vieta: Latvijas Universitāte, Humanitāro zinātņu fakultāte, Visvalža iela 4a, Rīga.

Tiešā mērķa grupa:

Pirmkārt, projekta/konferences organizētāju (LU projekta vadības un trīs sadarbības partneru no Vācijas) ieguvums ir tas, ka konference sniedza iespēju klasisko valodu pētniecībā veidot ciešāku sadarbību starp Latviju un Vāciju, īpaši starp projekta pieteicēju un tā partneriem. Otrkārt, tika nolasītas 2 vieslekcijas saistībā ar projekta tēmu; gan Latvijas Universitātes, gan citu Baltijas reģiona universitāšu studenti, doktoranti un mācībspēki daudz ieguva no intelektuālās domu apmaiņas par pētījumu rezultātiem un jaunajām pētniecības metodēm, kā arī apguva attiecīgās prasmes.

Visbeidzot, ievērojams konferences dalībnieku un klausītāju ieguvums bija ideju un pētījumu rezultātu apmaiņa šāda līmeņa konferencē.

Tiešā mērķa grupa: apmēram 100 pētnieku un studentu.

Netiešā mērķa grupa:

Netiešais šīs sadarbības ieguvums ir Latvijas Universitātes atpazīstamības stiprināšana Vācijā un iesaistīto Vācijas universitāšu atpazīstamība Latvijā. Konferencē piedalījās izcili pētnieki no Hārvardas, Kembridžas, Ķelnes, Leipcigas, Cīrihes, Oslo un Gentes Universitātes. Paredzamā pētniecisko ideju apmaiņa sekmēja domu apmaiņu arī citās pētniecības jomās, jo šī konference bija viena no galvenajām Latvijas Universitātes starptautiskajām norisēm 2018. gada aprīlī un līdz ar to raisīja arī citu jomu pētnieku interesi par Vācijas – Latvijas sadarbības priekšrocībām. Piedalījās arī kolēģi no Igaunijas un Lietuvas.

Netiešā mērķa grupa: apmēram 300 pētnieku un studentu.