Tiesību autonomija – Vācijas un Baltijas pieredze un perspektīvas

Par tiesību autonomiju jārunā divos aspektos: kā par vienu no tiesiskas valsts formā nodibinātas juridiskās kultūras konstituējušajiem elementiem un kā par modernās tiesību zinātnes pamatkoncepciju. No 8. līdz 11. jūnijam notika projekta konference Tallinā. Konferences galvenais referents Prof. Dr. Dr. h. c. Joahims Rikerts [Joachim Rückert] no J. V. Gētes universitātes Frankfurtē pie Mainas trijās dienās nolasīja pa divdaļīgai lekcijai un aplūkoja tiesību autonomijas jautājumu no filozofiski normatīvās, vēsturiski empīriskās un juridiski dogmatiskās perspektīvas. Viņš galvenokārt pievērsa uzmanību piemēriem no Vācijas, kā arī no Rietumeiropas. Katras konferences dienas otrā puse bija bparedzēta tiesību zinātnes doktorantu no trijām Baltijas valstīm referātiem. Šajos referātos, pamatojoties uz konkrētajām pētījumu tēmām, un it īpaši uz attiecīgās valsts tiesībām, tika apskatītas tiesību autonomijas problēmas, izejot no atsevišķiem tiesību fenomeniem. Savienojums, ko veidoja no vienas puses vairāk teorētisks un sistemātisks lekciju cikls, ko lasīja pieredzējis zinātnieks un harizmātisks universitātes pasniedzējs no Vācijas, un no otras puses doktoranti no trijām Baltijas valstīm, kuri prezentēja atsevišķu gadījumu pētījumus, kopā veidoja perspektīvām bagātu un piemērotu kombināciju, lai metodiski un ar intensīviem pētījumiem tuvotos vienai no moderno tiesību pamatstruktūrām – tiesību autonomijai. Cerot uz tālāku konferences bagātināšanu un tā līmeņa, kā arī vēlāko publikāciju līmeņa paaugstināšanu, tika pieaicināti vēl citi augstskolu mācībspēki, sākot ar jaunajiem zinātniekiem un beidzot ar profesoriem. Viņu pienākums bija arī pārņemt doktorantu rakstu sagatavošanas vadību pirms un pēc konferences, lai no katra raksta izaugtu publikācija starptautiski atzītā, recenzējamā un indeksējamā žurnālā. Bez jau minētā J. Rikerta no J. V. Gētes universitātes Frankfurtē pie Mainas sagaidījām, ka kā doktorantu un konferencē uzaicināto diskutētāju zinātniskie vadītāji piedalīsies kolēģi no Baltijas valstīm un Vācijas. Lai izvēlētos doktorantu rakstus, tika paredzēta metodika un komisija, ko veidoja Vācijas un Baltijas valstu speciālisti. No katras Baltijas valsts bija pa pieciem doktorantu rakstiem, taču organizatori paturēja arī tiesības, atkarībā no referātu projektu kvalitātes, novirzīties no šī skaita.

1. Rakstu sagatavošana – Igaunija, Latvija, Lietuva, Vācija

2. Konference Tallinā, Igaunijā

3. Rakstu publicēšana – Igaunija, Latvija, Lietuva u.c.

4. Grāmatas publicēšana – Vācija u.c.

Tiešā: konferences referenti (16) un diskusiju dalībnieki (32), kā arī tiešie klausītāji (Igaunijas augstskolu studenti un mācībspēki; tika gaidīti aptuveni 15 papildu klausītāji).

Netiešā: tā kā konferences rezultātus bija paredzēts publicēt gan kā galvenā referenta grāmatu angļu valodā, gan kā doktorantu rakstus angļu valodā (eventuāli ar uzraugošās komitejas dalībnieku iesaistīšanos to izdošanā), tad rēķinājāmies ar starptautisku mērķa grupu, kuras apjomu nebija iespējams precīzi noteikt. Par zemu nedrīkst novērtēt to dalībnieku līdzdalību, kuri vienlaikus piedalās tiesību apspriešanās Baltijas valstīs gan tiesību zinātnē, gan juridiskajā praksē.