Ilgtspējīgi tehniskie risinājumi pašvaldību organizētu plastmasas atkritumu apsaimniekošanai

Prof. Dr. Gintaras Denafas

Īstenojot ES atkritumu direktīvas un aprites ekonomikas rīcības plānu, Baltijas valstu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu pilnveidē ir panākts ievērojams progress. Tomēr tikai puse plastmasas atkritumu tiek savākti sašķirotā veidā, otra puse joprojām nonāk pie jauktajiem sadzīves atkritumiem un kopā ar tiem tiek pakļauta mehāniski bioloģiskai apstrādei, sadedzināta vai nogādāta atkritumu poligonā. Saskaņā ar KTU pētnieku konstatēto tikai puse no atsevišķi savāktajiem sadzīves plastmasas atkritumiem tiek pārstrādāti, lai gan PP un PS iepakojumi ir pārstrādājami. Ar daudzslāņu elastīgo iepakojumu pārstrādi saistītā problēma vēl nav atrisināta. Arī mikroplastmasas plūsmas loma kopējā sadzīves atkritumu bilancē nav pilnīgi izvērtēta.

Pašlaik KTU pētnieki: a) ir radījuši sākotnējo koncepciju atsevišķi savākto plastmasas atkritumu sagatavošanai pārstrādei, izmantojot flotācijas un optiskās atdalīšanas tehnoloģijas; b) ir izstrādājuši tehnoloģijas daudzslāņu elastīgo iepakojumu atdalīšanai ar šķīdinātāju laboratorijas apstākļos; c) ir izpētījuši mikroplastmasas daudzumu kompostā un atkritumu poligonos un ir noteikuši tās veidošanās atkarību no makroplastmasas klātbūtnes apstrādātajos atkritumos; d) ir izstrādājuši bioplastmasas iepakojumus un nanošķiedras no plastmasas atkritumiem.

KTU, HAW, TalTech un DU ir Interreg projekta BALTIPLAST partneri. Šajā projektā nevar nodrošināt atbalstu zinātniskajiem pētījumiem, kas nepieciešami iepriekš minēto problēmu risināšanai, taču tam var veiksmīgi izmantot KTU, HAW, TalTech un DU pieredzi. Svarīga ir arī Hamburgā gūtā pieredze, jo Vācija ir vadošā ES valsts atkritumu apsaimniekošanas jomā. HAW pārstāvji izveidos šīs pieredzes apkopojumu un iepazīstinās ar to Baltijas partnerus.

Tāpēc šī projekta mērķis ir piedāvāt ilgtspējīgus tehniskos risinājumus plastmasas atkritumu apsaimniekošanai un plastmasas piesārņojuma mazināšanai Baltijas valstu lielo pilsētu pašvaldībās. To var panākt:

– veicot kvantitatīvu un kvalitatīvu plastmasas (tostarp mikroplastmasas) plūsmas analīzi Kauņas, Tallinas un Daugavpils pilsētas pašvaldības sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmās;

– izveidojot jaunas un novērtējot pieejamās tehnoloģiskās koncepcijas, pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi un iepriekš veiktajiem pētījumiem.

1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu struktūru izpēte (Kauņas, Tallinas un Daugavpils pilsētas pašvaldības, KTU, TalTech un DU);
2. Plastmasas atkritumu morfoloģiskā analīze galvenajās sadzīves atkritumu plūsmās no savākšanas līdz pārstrādei un likvidēšanai (ieskaitot atsevišķi savāktos plastmasas atkritumus, jauktos un citus sadzīves atkritumus un atkritumu apstrādes produktus), atkritumu bioloģiskās apstrādes produktu paraugu ņemšana mikroplastmasas daudzuma noteikšanai (Kauņas, Tallinas un Daugavpils pilsētas pašvaldības, KTU, TalTech un DU);
3. Pārskata sagatavošana par vācu pieredzi sadzīves plastmasas atkritumu apsaimniekošanas jomā (HAW Hamburgā);
4. Mikroplastmasas daudzuma noteikšana atkritumu apstrādes produktos (KTU Kauņā);
5. Efektīvu un ilgtspējīgu plastmasas atkritumu apsaimniekošanas objektu koncepciju izveide katrā mērķa pašvaldībā (KTU Kauņā, TalTech Tallinā);
6. LCA novērtējums katrai izveidotajai koncepcijai (KTU Kauņā, TalTech Tallinā).

Tiešās mērķgrupas:

Vides tehnoloģiju katedra, Kauņas Tehnoloģiju universitāte, 5 personas;

Ūdens un vides inženierizpētes grupa, Tallinas Tehnoloģiju universitāte, 2 personas;

Vides zinātnes un ķīmijas katedra, Daugavpils Universitāte, 2 personas.

Netiešās mērķgrupas:

Kauņas pilsētas pašvaldība, 3 personas;

Tallinas pilsētas pašvaldība, 3 personas;

Daugavpils pilsētas pašvaldība, 3 personas.