Subjektīvā veselība, stress un „izdegšana“ – kulturālās atšķirības starp igauņu un vācu medicīnas studentiem

Izejas punkts: Daudzi starpnozaru pētījumi anglosakšu valodas areālā norāda uz paaugstinātu psihisku morbiditāti medicīnas studiju laikā un identificē medicīnas studentus kā riska grupu (Dyrbye et al., 2008; Dyrbye et al., 2006; Schaufeli et al., 2002).  Kamēr vācvalodīgajās zemēs ir pieejami līdzīgi empīriski atzinumi (R.Holm-Hadulla & Soeder, 1997; Seliger & Brähler, 2007; Tyssen et al., 2007),  igauņu medicīnas studentu psihiskās slodzes pētījumu trūkst. Darba grupa profesores Edas Merizalu un profesora Ulriha Vīsmana vadībā ir apkopojusi pirmos empīriskos datus par to, ka igauņu medicīnas studenti salīdzinājumā ar vācu medicīnas studentiem ir īpaši noslogoti (Merisalu et al., 2012).

Mērķi: Pirmais mērķis ir no starpnozaru skatupunkta aprakstīt kulturālās un dzimumam raksturīgās atšķirības psihiskajā veselībā, psihosociālajos resursos un studiju motivācijā. Par teorētisko pamatu ir ņemts salutoģenēzes modelis, ko plaši izpētījusi vācu darba grupa profesora Vīsmana vadībā (Wiesmann et al., 2008, 2009, 2010, 2011, 2012, 2014). Otrais inovatīvais mērķis ir starpkultūru attīstības procesu ilglaicīga analīze. Katra semestra sākumā no pirmā līdz devītajam semestrim tika veiktas rakstiskas aptaujas. Par šo tēmu paredzami tikai nedaudzi starptautiski pētījumi, tāpēc minētais projekts pasaulē ir unikāls.

1. darbseminārs 2015. g. 14.-18. septembrī
2. darbseminārs 2015. g. 3.-6. decembrī

Mērķa grupa ir 900 igauņu medicīnas studenti un 1000 vācu medicīnas studenti. Darba grupā ietilpst medicīnas studenti, kuri aizpildījuši aptauju (50 – 75%). Iesaistītās personas: E.Merisalu, U.Plēcs U.Vīsmans