Nacionālo konstitucionālo garantiju nozīme darījumdarbības brīvības aizsardzībā – Lietuvas un Vācijas piemērs

Projekta norises laiks

01.03.2018. - 30.11.2018.

Projektā iesaistītās valstis un institūcija

flag-LT
Viļņas Universitāte
flag-DE
Rēgensburgas Universitāte

Projekta mērķis

a) Lietuvas tiesību nozares attīstības pašreizējās aktualitātes tādās jomās kā uzņēmējdarbības brīvības konstitucionāli un administratīvi juridiskā aizsardzība un ar to saistītā tiesiskā prakse (juridiskie precedenti) raksturo dažādas domstarpības likumdošanas, izpildvaras un jurisdikcijas aspektos, turklāt pastāv arī attiecīga neaizpildīta vieta Lietuvas tiesību zinātnē, un īpaša uzmanība būtu pievēršama šeit nosauktajām parādībām:

– 2018. gada 1. janvārī spēkā stājas aizliegums pārdot alkoholiskus dzērienus pilngadīgām, bet par 20 gadiem jaunākām personām, un tas aizliedz arī publiski lietot alu un citus alkoholiskus dzērienus ārpus restorānu un ielas malā izvietotu kafejnīcu telpām;

– 2016. gada beigās lielu ievērību izpelnījās oficiālie leģislatīvi politiskie nodomi un likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis bija valsts slimnīcās ierīkot valsts jeb neprivātas aptiekas, lai tādējādi apkarotu privāto aptieku augstās cenas;

– 2015. gadā formulētā administratīvo tiesību judikatūra, respektīvi, pamatojums, kas ļauj ar atpakaļejošu datumu atsaukt privātām uzņēmējsabiedrībām 2011.-2013. gadā kā subsidēšanas līdzekli lielos apjomos solītās to ražotās saules elektroenerģijas fiksētās iepirkuma cenas un fiksētās valsts iepirkuma garantijas (atkāpšanās no valsts dotās garantijas, ka ražošanas atļaujas iegūšanas datumā noteiktā iepirkuma cena vēlāk netiks samazināta, citiem vārdiem, licences spēkāesības laikā paliks tāda pati);

– Eiropas jurisdikcijā apstrīdēto lauksaimniecības zemes pirkšanas ierobežojumu spēkāesības turpināšanās un grozīšana;

– Ar Eiropas Komisijas 2017. gada 2. oktobra lēmumu Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam piespriestais vairāk nekā 28 miljonus eiru lielais naudassods par 2008. gadā veikto dzelzceļa posma nojaukšanu starp Mažeiķiem Lietuvā un Reņģi Latvijā, jo tāda Eiropas tiesību skatījumā nelikumīga rīcība ierobežo konkurenci;

– Ar Eiropas Komisijas 2017. gada 15. februāra lēmumu tika uzsākta izmeklēšana, kam varētu sekot prasība pret Lietuvu atdot vairākus miljonus lielas summas, tāpēc ka ES subsīdijas komunālo ūdenesapgādes sistēmu jomā tika izlietotas pretrunā ar Eiropas noteikumiem: komunālā kanalizācija pilsētās, kurās ir vairāk par 2000 iedzīvotājiem, tika modernizēta, neuzliekot namīpašniekiem pienākumu pievienoties pie komunālās kanalizācijas (ar savu pieslēguma vadu).

Vācijā vairākumā šo jomu parādās līdzīgas problēmsituācijas: esošā stāvokļa un tiesiskās paļāvības aizsardzība enerģētikas tiesībās, patērētāju tiesību un veselības aizsardzībā (smēķēšanas aizliegumi, zināmu preču apgrozības ierobežojumi, reklāmas aizliegumi), juridiskas problēmas vietējā sabiedriskā transporta subsidēšanā privātpersonām un enerģijas subsidēšanā, profesionālajā un uzņēmējdarbības brīvībā veselības aizsardzības nozarē, it īpaši tādu likumu aspektā, kuri attiecas uz aptiekām un slimnīcām.

b) Par salīdzināmās tiesību zinātnes izpētes projekta „Nacionālo konstitucionālo garantiju nozīme uzņēmējdarbības brīvības aizsardzībā – Lietuvas un Vācijas piemēri“ kulmināciju vajadzētu kļūt šai konferencei, kurā paredzamas aptuveni 8 referentu uzstāšanās, kā arī konferences materiālu publicēšanai, tādējādi izsakot attiecīgus priekšlikumus Lietuvas un Vācijas likumdevējiem.

Referēs visi nosauktie dalībnieki no Lietuvas; no Vācijas – prof. Gerits Mansens, prof. Roberts Ipermanis-Vicaks, dr. Andrea Ēdenhartere, (Rēgensburgas Universitāte), prof. Štēfans Koriots (Minhenes Universitāte).

Projekta galvenās aktivitātes

1. Abu darba grupu pirmā tikšanās un domu apmaiņa, kas norisināsies, lietuviešu darba grupai divas dienas viesojoties Rēgensburgā, proti, semināra sagatavošana un norise (lai salīdzināmās tiesību zinātnes skatījumā apspriestu jaunākās juridiskās aktualitātes) Rēgensburgas Universitātē.

2. Abu darba grupu otrā tikšanās, kas norisināsies, Rēgensburgas darba grupai trīs dienas viesojoties Viļņā, proti konferences sagatavošana un norise, kā arī konferences materiālu publicēšana – Viļņas Universitātē.

Projekta tiešā un netiešā mērķa grupa

Tiešā mērķa grupa: tiesību zinātnieki, kas darbojas publisko tiesību jomā, tiesību studenti, kā arī Viļņas Universitātes Filoloģijas fakultātes studenti, kas apgūst valodas lietojumu specializētā jomā, citi konferences klausītāji (paredzamais skaits – 20 līdz 30 (8 referenti, 2 administratīvo tiesu tiesneši, 2 satversmes tiesas tiesneši, 4 tiesību zinātnieki, 6 studenti, 2 Seima deputāti, 2 Tieslietu ministrijas ierēdņi)), visas pārējās personas, kas izmantos publicētos konferences materiālus kā palīglīdzekli juridiskā izpētē.

Netiešā mērķa grupa: administratīvo tiesu un satversmes tiesu tiesneši, zinātkārākie parlamenta deputāti un citas ieinteresētas personas, kas piedalās likumdošanā, valsts pārvaldes struktūru pārstāvji (aptuveni 150 personas).