Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles senās nošu kolekcijas pirmreizēja inventarizācija un kataloģizācija

Projekts pētīja unikālu, senu Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles nošu kolekciju ar mērķi inventarizēt šo krājumu un pirmoreiz veikt tā zinātnisku kataloģizāciju. Bijušā Liepājas kantorāta (Libauer Cantorat) nošu bibliotēka šodien ir ļoti vērtīgs kultūras mantojums,  kuru var uzskatīt par baroka un klasicisma laikmeta Saksijas baznīcu mūzikas smalku atzaru Baltijā.

Krājumu šobrīd veido aptuveni 170 mūzikas rokrakstu un retu mūzikas iespieddarbu, no kuriem lielākā daļa ir 18. gadsimta 2. puses sacerējumi. Manuskriptu pamatdaļu veido divu Saksijas komponistu, Johana Sebastiāna Baha skolnieku Gotfrīda Augusta Homiliusa (1714–1785) un Johana Frīdriha Dolesa (1715–1797) kantātes. Reto izdevumu kategorijā atrodamas vairākas vēl 18. gadsimtā iespiestas Jozefa Haidna, Volfganga Amadeja Mocarta, Džovanni Batistas Pergolēzi un citu autoru kompozīcijas.

Saskaņā ar projekta mērķi svarīgākās aktivitātes saistījās ar arhīvu darba metodēm.

Projekts tika īstenots divos etapos:

1) vēsturiskā nošu materiāla (rokraksti, senie iespiedumi)  pirmreizēja inventarizācija un kataloģizācija Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē (6 dienas);

2) seminārs Rīgā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, ar projekta darba materiāla prezentāciju un noslēguma diskusiju (1 diena).

Projektā sadarbojās sekojošas Latvijas un Vācijas izglītības un kultūras (zinātnes) institūcijas: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka un Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles atjaunošanas fonds, Leipcigas Universitātes Muzikoloģijas institūts un Leipcigas Baha arhīvs.

Projektā piedalījās kā zinātnieki, tā studenti. Zinātnieku vidū bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas eksperti ar zināšanām seno rokrakstu uzglabāšanas jomā. Tas bija svarīgi, jo daudzi kolekcijas nošu paraugi tika pēc daudziem gadu desmitiem celti dienas gaismā. Projektā iesaistītais eksperts no Leipcigas Baha arhīva nodrošināja korektu kataloģizācijas darba izpildi. Studentiem šis projekts nozīmēja neaizstājamu zinātnisko praksi.   

Saskaņā ar izvirzīto mērķi projekta rezultāti ir iekļauti prominentajā RISM (Répertoir international des sources musicales) leksikonā un ar tā elektroniskās versijas starpniecību tagad ir pieejami visplašākajai mākslas un zinātnes sabiedrībai. Ar šo faktu Latvija pirmoreiz iekļaujas tik augsta līmeņa starptautiskajā mūzikas avotu datu bāzē.