Infrastruktūra un urbānisms Baltijas valstīs un Vācijā

Šajā projektā tika pētīta infrastruktūras ietekme uz pilsētu attīstību Baltijas valstīs un Vācijā. Seminārā antropologiem, sociologiem, vēsturniekiem, ģeogrāfiem un ekonomistiem bija iespēja sanākt kopā un diskutēt par to, kāda ietekme ir radikāli mainītiem elektroenerģijas un siltuma produkcijas režīmiem, līdz šim neapzinātiem ēku siltināšanas apjomiem, jaunu caurbrauktuvju būvēšanai un mainītām ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas sistēmu prasībām uz pilsētu attīstības lēmumu pieņemšanas procesiem.

Kā lokālie, reģionālie un nacionālie “aktieri” ietekmē pašreizējo kārtību infrastruktūru izmantošanā, lai turpinātu mazo un vidēji lielo pilsētu transformāciju? Kādas sekas uz šiem lēmumu pieņemšanas procesiem ir Eiropas Savienības starpvalstu struktūrām un hibrīdajai Krievijas Federācijas kara vadībai?

No vienas puses, varēja izdarīt pirmos secinājumus par to, kā 10 gadi Eiropas Savienībā ir mainījuši Baltijas valstu pilsētu infrastruktūras. No otras puses, apskatot šo tēmu, nepieciešams ņemt vērā Krievijas agresiju Ukrainā, kas ir izraisījusi atklātu konfrontāciju starp Krieviju un Eiropas Savienību. Īpaša nozīme ir arī politiskai esošo Padomju laiku infrastruktūru instrumentalizācijai, t.sk. kodolenerģētikas nozarei, dzelzceļa savienojumiem, cauruļvadu tīklam, kā arī citiem enerģijas transportu ceļiem.

1. Publiska diskusija Viļņā, Tehnoloģiju muzejā;

2. Seminārs Visaginā;

3. Publiska projekta rezultātu prezentācija Visaginā.

Tiešā: zinātnieki no Vācijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Baltkrievijas, kuri ir pētījuši infrastruktūras un pilsētu attīstības kopsakarības (apm. 15 personas).

Netiešā: apm. 50 zinātnieki no Lietuvas un Baltkrievijas publiskajos pasākumos Viļņā un Visaginā.