E-vadība pašvaldību organizācijās: pēcpandēmijas analīze

Dr. Rita Toleikienė

Digitalizācija publiskajā sektorā veicināja e-vadības rašanos. Covid-19 globālās pandēmijas kā krīzi radošas situācijas dēļ pašvaldību ierēdņiem nācās reaģēt nekavējoties, atrast piemērotāko veidu, lai turpinātu darbu pandēmijas apstākļos. Tāpēc IKT izmantošana pašvaldību administrāciju ikdienā kļuva obligāta (Toleikienė et al., 2020; Juknevičienė et al., 2021).

2019. gadā Batijas-Vācijas Augstskolu biroja finansētajā pilotpētījumā uzmanība tika pievērsta e-vadībai pašvaldībās Baltijas valstīs un Vācijā, analizējot pirmspandēmijas praksi. Kvalitatīvā analīze balstījās intervijās ar pašvaldību vadītājiem un darbiniekiem (Rybnikova et al., 2022). Šī pētījuma turpinājums tika veikts 2020. gadā, novērtējot e-vadības praksi Lietuvas pašvaldības administrācijā – tika salīdzināta situācija pirms pandēmijas un tās laikā (Toleikienė et al., 2020; Juknevičienė et al., 2021; Toleikienė et al., 2022). Tomēr e-vadības situācija pašvaldību administrācijās pēc pandēmijas vēl joprojām nav noskaidrota.

Šī pētījuma problemātiskie jautājumi:

• Kā ir mainījušies e-vadības procesi un saturs Vācijas, Lietuvas un Latvijas pašvaldību administrācijās pēc pandēmijas?
• Kā vadītāji tiek galā ar sociālo izolāciju un darba motivācijas zudumu attālinātā darba dēļ pašvaldībās e-vadības laikā pēc pandēmijas?
• Kāda veida apmācība un cits institucionālais atbalsts ir nepieciešams pašvaldību vadītājiem un/vai darbiniekiem vadības (izmantojot IKT) pārveides periodā?

Projekta mērķi ir:

• Turpināt Baltijas un Vācijas ekspertu grupas sadarbību pētniecībā par e-vadību publiskā sektora kontekstā;
• Sagatavot e-vadības pētniecības instrumentu fokusa grupas metodei (kvalitatīvs valstu salīdzinājums pēc pandēmijas);
• Veikt fokusa grupu pētījumu par e-vadību, iesaistot Vācijas, Lietuvas un Latvijas pašvaldību administrācijas.

1. Metodiskais seminārs (1) (TIEŠSAISTĒ): ievadsanāksme; literatūras apskata vadlīniju apspriešana; fokusa grupu pētniecības instrumenta vadlīniju apspriešana.
2. Iepriekšējo Lietuvā, Latvijā un Vācijā veikto pētījumu rezultātu salīdzinošās analīzes sagatavošana (pirms pandēmijas un pandēmijas laikā). Pētniecības instrumenta sagatavošana fokusa grupām.
3. Metodiskais seminārs (2) Hammā-Lipštatē (Vācija): diskusija par salīdzinošās analīzes primārajiem rezultātiem; pētījums ar fokusa grupām Vācijā (N = 4–6 dalībnieki – pašvaldību administrāciju vadītāji un darbinieki).
4. Pētījums ar fokusa grupām Latvijā (N = 4–6 dalībnieki – pašvaldību administrāciju vadītāji un darbinieki) un Lietuvā (N = 4–6 dalībnieki – pašvaldību administrāciju vadītāji un darbinieki). Trīs fokusa grupu rezultātu analīze, izmantojot kvalitatīvo konteksta analīzi un veicot valstu salīdzinošo analīzi.
5. Metodiskais seminārs (3) Rīgā (Latvija): diskusija par Vācijā, Lietuvā un Latvijā veikto pētījumu primārajiem rezultātiem; vienošanās par pienākumiem un plānu zinātniskā raksta sagatavošanai akadēmiskajam žurnālam.
6. Zinātniskā raksta sagatavošana akadēmiskajam žurnālam.
7. Metodiskais seminārs (4) Šauļos (Lietuva): Latvijā, Lietuvā un Vācijā veiktā pētījuma gala rezultātu apspriešana; gatavošanās publiskajai rezultātu prezentācijai, zinātniskā raksta gala versijas pārskatīšana un uzlabošana.
8. Pētījuma rezultātu prezentēšana starptautiskā, publiskā zinātniskajā diskusijā, ko organizē “Researchers’ Excellence Network” (RENET). Dalībnieki: pētnieki, studenti un praktiķi.
9. Projekta aktivitāšu un rezultātu popularizēšana. Projekta video sagatavošana sociālajiem medijiem (Youtube).

Tiešā mērķgrupa:

• Akadēmiskais personāls: 5 + 50 (starptautiskie RENET locekļi)
• Lietuvas, Latvijas un Vācijas pašvaldību organizāciju vadītāji un darbinieki: 30
• Iesaistīto augstskolu studenti: 90

Netiešā mērķgrupa:

• Akadēmiskais personāls no Lietuvas, Latvijas un Vācijas sabiedrības vadības, cilvēkresursu vadības, organizatoriskās uzvedības un vadības pētniecības jomā; skaits: 1000.
• Lietuvas, Latvijas un Vācijas pašvaldību organizāciju vadītāji un darbinieki; skaits: 10 000.

Studenti no neiesaistītajām augstskolām Lietuvā, Latvijā un Vācijā: 15 000.